Tuvojas vasara, un līdz ar to – mušas, kas mani kaitina tik ļoti, ka es izgudroju visādus ģeniālus paņēmienus, kā no tām tikt vaļā. Šo metodi es noskatījos pie kāda blogera no Nīderlandes.
Tā izskatās tik dīvaina, ka jūs arī noteikti domāsiet – kāds absurds! Bet tas strādā! Mušas no šī bēg, cik ātri vien var! Un vajadzīgs ir tikai… maisiņš! Jā, pavisam vienkāršs, čaukstošs polietilēna maisiņš!
Papildus tam būs nepieciešams kas spīdīgs – var izmantot monētas, bet vēl labāk – foliju.
Maisiņš un folija
Skan pēc trakā izgudrojuma? Iespējams. Bet tas darbojas! Ko tad īsti vajag darīt?
Noslēpums slēpjas ilūzijā! Mušas – šie primitīvie radījumi – redz pasauli pavisam citādi nekā mēs. Tās uztver spilgtus atspulgus un kustīgas lietas kā potenciālus trakumus. Gaisā piekārts caurspīdīgs maisiņš ar ūdeni un spīdīgiem objektiem rada haotisku gaismas un ēnu kaleidoskopu.
Rīcības plāns:
Ņem caurspīdīgu plastmasas maisiņu.
Piepildi to ar ūdeni apmēram līdz pusei.
Ievieto dažas spīdīgas monētas vai saspiestus vai uztaisītas bumbiņas folijas gabaliņos.
Cieši aizsien maisiņu un piekarini to vietā, kur mušas visbiežāk lido.
Efekts pārsteigs pat lielākos skeptiķus! Mušas, ieraugot šo dīvaino, mirdzošo veidojumu, panikā mūk prom, it kā būtu sastapušās ar ko sliktu.
Lasi vēl: Gurķi siltumnīcā uzdīguši: ko darīt tālāk, lai labi augtu? Es izmantoju 3 viltības
Viņu vienkāršā redze un instinktīvā reakcija uz spīdumiem un gaismas atspīdumiem darbojas mums par labu – viņas nespēj izturēt šo vizuālo jucekli, ko rada ūdenī iemērktas spīdīgas monētas vai folijas gabaliņi. Maisiņš kļūst par īstu optisko lamatu!
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
Tevi noteikti interesēs
- Agnese atnāca bez dāvanas un mana dēla dzimšanas dienu – patiesais iemesls man šķita dīvains
- Pārcēlāmies dzīvot kopā uz Jelgavu, bet divas nedēļas starp četrām sienām ar Aivaru (53) bija pietiekami, lai saprastu, ka kļūdījos
- Mana sieva Līga pēc katra mana komandējuma mazgāja gultas veļu — kameras ieraksts atklāja skumju noslēpumu
- 30 gadus strādāju par vilciena pavadoni, bet dažreiz jūtos tā, ka gribas nomest formu un rakstīt atlūgumu: stāstu kāpēc
- Iepazinos ar 11 gadus jaunāku vīrieti no Jelgavas, bet drīz vien sapratu, ka viņa nodomi izrādījās pavisam citādi – stāstu, kā rīkojos
- Pieņēmām pie sevis noklīdušu kucēnu, bet par vēlu sapratām, ka tas it nemaz nav suns











